– Ak, cilvēk, vai tu nopietni? Vai tu vispār zini, kas ir personiskās robežas?
– Ej tu, tu, augstprātīgais imperiālists, – šis izskatās, ka neaizturēs mīnu.
– Kjara, nomierinies, mums nav jābūt draugiem. Un man nav jāatbild uz taviem jautājumiem. Mēs vienkārši strādājam kopā un dzīvojam vienā rajonā, tas ir viss," es centos izlīdzināt situāciju, labāk, lai deju pasaulē nebūtu ienaidnieku.
– Atvainojos, es… Es vienkārši satraucos, ka tu dodies pie Larsena… Vienkārši, – viņa nervozi piekož lūpu un paskatās man acīs.
"‑Vai es viņai kaut kā patieku?"
– Uzmanies, es no viņa esmu dzirdējis šādas lietas… Viņš ir tikai velns, bet talantīgs kā dievs.....
– Es vēl nekur nedomāju doties....
– Jūs aizbrauksiet, jums ir nepatikšanas.....
"Šķiet, ka tas ir vienīgais cilvēks šajā pilsētā, kam rūp es."
– Kjara, es nejūtos labi, esmu nogurusi, vienkārši klusēsim," es aizsedzu plakstiņus, lai aizbiedētu savu kaitinošo kolēģi. Bet viņas pārtrauktā elpošana man saka, ka viņa raud.
Sarunājusies par tikšanos ar Stellu noklausīšanās dienā, es ierodos norunātajā vietā divdesmit minūtes agrāk. Es degu no uztraukuma un turpinu meklēt blondo galvu pūlī. Bet Stella ierodas desmit minūtes vēlāk.
– Sveiki, Irina, – uz sārtās sejas spīd balts zobgalīgs smaids, kurā ieguldīti ne simts dolāru.
– Ei, ko tu tik vēlu esi uzcēlusies?
– Šejnam bija izsalkums tieši pirms manas iznākšanas. Es noliecos, lai aizpogātu kurpes, un dabūju desu starp bulciņām.
– Phew, paldies par informāciju....
– Kāpēc tu esi tik rupjš? It kā tu nekurvotu," vēl viens ziņkārīgs deguns uzvirmoja uz augšu.
Es klusu novēršos.
– Nāciet, mēs kavēsimies…
– Ak, ak, ak, kas tu esi, jaunava?
– Ne jūsu lieta…
– Vai jūsu krievu radinieki plāno pārdot jūsu nevainību? Esmu par to dzirdējis, tā ir mežonīga valsts....
– Jā, Stella, es nelauzīšu jūsu idiotiskos stereotipus par Krieviju. Ejam jau…
Es izliekos, it kā man tas nemaz nerūp, bet tā nav. Es jūtos tā, it kā būtu piespiedusi pirkstu pie durvīm. Tā tukšgalvīgā kuce trāpīja pa nervu. Nav jau tā, ka es jūtos slikti par savu nepieredzētību, bet dažkārt man šķiet, ka man ‑kaut kas svarīgs pietrūkst. Viss, par ko es dzirdu, ir sekss, un es pat nezinu, kas tas ir. Visa mana dzīve griezās ap dejošanu, man nebija laika attiecībām, un es neredzēju nevienu, kas to vēlētos.