Un es negrasījos par to runāt ar Maiku. Viņš to noklusēja no manis, tāpēc man nav jāatzīstas viņam. Kas attiecas uz Šonu Kroftu, es jūtos atvieglots. Viņš ir puisis no mana pagalma, gadu vecāks par mani, kurš ir slavens kā vietējais jokdaris. Burvis un nekas vairāk. Tagad es esmu diezgan pārliecināts, ka nekas no tā nav taisnība.
Pagājušajā vasarā Šons dzirdēja, ka kāds mūsu bārā izrunā vārdu «bumba», un izkliedza to. Visi satraucās un izskrēja ārā, baidīdamies, ka kāds patiešām ir uzlicis bumbu. Taču izrādījās, ka tas bija joks, un šo vārdu teica kāds puisis kā komplimentu kādai no bāra meitenēm. Cik mazattīstītam jābūt, lai nezinātu, ka vārdu «bumba» var pateikt kā kaut ko grandiozu un neko vairāk.
– Labi, Liza, – es mierīgi turpināju, lejot tēju tasītēs. – Teik Šonam, ka viņš ir dīdītājs un vairs viņu neklausies.
– Es tam arī īsti neticu. Varbūt viņš atkal izdomā. Viņš man nekad nav teicis, no kurienes viņš to zina. Viņš to tikai vārdos apstiprināja, un tagad viņa pati tam netic. Man ir tik liels atvieglojums. – Bet, ja tā ir taisnība, man droši vien vajadzētu piepildīt savu sen loloto sapni un uzrakstīt grāmatu. Vai jūs zināt, kā tā varētu saukties? – Lizbeta smējās, smieklos atgāžot galvu atpakaļ.
– Un kā tā varētu saukties? – Es pasmaidīju, noliekot krūzes uz galda.
– Killera sieva, – diženiski sacīja Liza, pavadot savus vārdus ar plašu smaidu.
– Stulba, – es pārmetu acis. – Tad es uzrakstīšu grāmatu ar nosaukumu «Traka un histēriska,» viņa teica, metot man virsū maizes gabalu.
– Ejdams tu, Klopfer, – smējās Līza, sākot jokojoties ar mani cīnīties. Mēs gandrīz izlējām tēju. – Tu tomēr esi uzmanīgs. Viņš var likt arī tev to darīt. Ja viņš ir tāds, par kādu mēs domājam, ka viņš ir. Šādi cilvēki parasti ir aukstasinīgi, bet, ja tu traucēsi un būsi spītīgs, viņš tevi nošaus, – viņa atkal sacīja. – Viņa to teica tā, it kā būtu uz teātra skatuves un spēlētu kādu lomu.
– Tā drīzāk teiktu tavs Maiks, – es iebildu, liekot viņai sūkstīties. Es zināju, kā viņu uzjautrināt. Es to iemācījos no viņas. – Ej tālāk un dzer tēju. Es ar tevi ilgi neuzturēšos. Es dodos pie vecākiem. Mēs neesam runājuši jau nedēļu.
8.nodaļa: Tu vari saukt mani, kā vien vēlies, Eileen
Maiks atnāca pēc savas karstasinīgās sevis aptuveni pēc divām stundām. Mierīgs un savaldīgs. Bija smieklīgi uz viņu skatīties. Viņa izlikšanās bija viņam tik nepiedienīga, taču bija acīmredzams, ka viņš cenšas viņai palīdzēt. Liza nostājās ar plecu pret durvju vērtni un, šķiet, nedomāja viņam piedot. Maiks parādījās ar ziediem, cik romantiski. Viņš droši vien patiešām vēlas izlīgt.