«Tas, ka esmu profesors, nenozīmē, ka es zinu visu pasaulē,» viņš smaidot sacīja, ļaujot meitenei iet uz priekšu. – Es vienmēr gribēju iemācīties itāļu valodu, tā ir tik temperamentīga valoda.
«Es priecājos, ka vismaz kāds šajā vietā dalās ar manu aizraušanos mācīties,» Vesta atvēra durvis un izgāja koridorā.
«Tu neesi viena,» viņš viņai sekoja. – Vai esat strādājis pie savas emocionalitātes?
«Man vēl nav bijis laika, bet apsolu, ka centīšos atrast sevī vismaz dažas emocijas,» smaidot sacīja meitene.
«Tevī tās ir, jūs vienkārši baidāties tos izlaist.» Nebaidies, neviens tevi viņu dēļ nenosodīs.
– Un es ne no kā nebaidos.
Viņi iegāja koridorā, kas veda uz sieviešu spārnu. Viņu solis bija mērīts, nesteidzīgs, it kā abi negribētu, lai ceļš tik ātri beidzas.
– Pavisam nekas? – vīrietis jautāja, ejot vienā līmenī ar viņu.
«Absolūti, tikai dažreiz,» Romāņina smaidīdama ievilka. – Šķiet, esam sasnieguši sieviešu spārnu. Paldies, profesor, ka pavadījāt mani. Man bija prieks tevi redzēt.
«Abi, tiekamies klasē,» Mārtiņš teica un devās uz vīriešu spārnu.
Vesta dažus mirkļus pieskatīja viņu un tad devās uz savu istabu. Un tad aiz viņas aizvērās durvis uz kopmītnes istabu.
– Kas notika? Kur tu biji? Ko Senijai no tevis vajadzēja? – Emma uzbruka draudzenei ar jautājumiem, piespiežot viņu pie durvīm.
– Tu nobiedēji mani! «Vesta nodrebēja uz vietas, noņēma no pleciem mugursomu un svieda to galda virzienā. «Neuzdodiet pārāk daudz jautājumu un izslēdziet ultraskaņu, manas bungādiņas ar to nevar tikt galā.»
Romanīna novilka kedas un pēc tam jaku, atstājot viņu džinsos un sarkanā T-kreklā.
– UN?? Nemocieties, pastāstiet man visu – Lankova sāka kratīt savu draugu aiz pleciem.
«Es skrēju, un Isajevs mani uzaicināja uz balli, tas arī viss,» Vesta sacīja, noņemot draudzenes rokas no pleciem, viņa atvēra skapi un izņēma savu mīļāko pidžamu.
– Senija tevi uzaicināja uz balli? – draudzene izbrīnā ievilka, neticot saviem vārdiem. – Nevar būt.
«Pajautā šai zvaigznei pašai,» Romāņina noņēma no matiem gumiju un uzmeta to uz kumodes. – Bet es atteicu, kāpēc doties uz balli ar visu mīļāko, kas var būt sliktāks par to?
«Sports un zinātne ir pilnībā apēduši jūsu smadzenes,» sacīja Emma, sitot sev pa pieri. «Viņš ir mūsu valsts priesteris, katra meitene vēlas iet ar viņu uz balli, un jūs esat vienīgā, kas viņam atteicās.»