Viņa mēģināja vilkt gaisa straumes pret sevi, tomēr Ritori kontrole bija pārāk spēcīga, stiepjoties kā stīgas, tās plūda atpakaļ pie raganas. Galva griezās, sviedri lija, kājas padevās. Es nezināju, kā no nekā radīt gaisu, atšķirībā no ūdens un uguns.
Jūs nevarat parādīt uguni, tas ir retākais elements un ir pārāk maz cilvēku pakļauts, viņi mani uzreiz izdomās.
Ar vienu roku viņa mēģināja vilkt gaisa plūsmu, bet ar otru sauca ūdeni. Ūdens atsitās pret straumi, un aiz kupola Dīna Ritori kliedza, grims no viņas sejas kā netīrumi pilēja peļķē.
– Kā tu uzdrošinies! – niknums rēca un nolaida manī neglītuma lāstu.
Ūdens vairogs absorbēja lāstu, bet neitralizēja to. Viņa sauca zemi, un tā absorbēja ūdeni.
Ragana man iesita ar viesuļvētru, un pēdējā brīdī man izdevās uzcelt māla barjeru, kas ļāva man izdzīvot.
Pēdējais prāvesta sitiens bija pārāk spēcīgs, uguns lietus burvestība, to spēj absorbēt tikai uguns. Es sakodu zobus, lai nekliegtu no sāpēm, bet manai ādai nepieskārās neviena pilīte.
– Pietiekami! – rektors piecēlās no krēsla. – Prāvest Ritori, jūs lietojāt augstākā līmeņa lāstu pret adeptu, tas nav pieļaujams. "Tu tiksi sodīts," viņš teica un viņa balss cirta.
"Protams, rektor Dekmor," sieviete nolaida skatienu uz grīdas, bet es biju pārliecināta, ka viņa neaizmirsīs un nepiedos man šādu pazemojumu.
– Din Rorn, kā ar rezultātu tabulu?
"Rektora kungs, viss bija sakārtots tā, kā vajadzētu," es nezinu, kāds sods gaidīja Ritori, bet acīmredzot. Rorns baidījās izsaukt rektora dusmas.
– Leinas jaunkundze, apsveicu, jūs lieliski nokārtojāt iestājpārbaudījumu. "Ieņemu jūs kaujas maģijas fakultātē, kuru es personīgi uzraugu," rektors atlaidīgi pasmaidīja. – Izej pa tām durvīm un gaidi turpmākos norādījumus.
"Paldies, rektora kungs," es paskatījos uz Dekmoru, un manu acu priekšā parādījās krauklis. Rektors ir viens no pedeļiem. Rektors knapi pamāja.
– Un ko jūs domājat par sekretāra darbu? – viņa acis sāka mirdzēt smieklos.
"Es priecāšos, rektora kungs," viņa paklanījās un devās uz norādītajām durvīm.
Aiz durvīm bija liela zāle, pilna ar dīvāniem un krēsliem.
– Viv! – Makss pielēca un apskāva mani. – Es zināju, ka tu tiksi galā. Kurā fakultātē?
"Cīņas maģija," viņa mehāniski atbildēja, mirkšķinot acis.
"Oho, viņi tur reti ved meitenes," atbildēja puisis, kurš stāvēja blakus Maksam. – Starp citu, es esmu Elors, mēs mācāmies vienā fakultātē.