– Nekrīti panikā, lūdzu. Turklāt jūs nevarat, jūs saprotat.
– Tas nav iespējams, tas nav iespējams. Nedari mani bezpalīdzīgu, es vienkārši esmu stāvoklī! – Čārlijs iebilda un apsēdās uz ķebļa.
Rens sakrustoja rokas un paskatījās uz meiteni. Viņam nez kāpēc šķita, ka šīs ir laimīgas dzīves beigas, ka tālāk viņus sagaida kaut kas šausmīgs. Viņš saprata, ka viņam būs jāizdara izvēle. Tikai starp ko? Vai arī kurš…
Viņš smagi nopūtās, un viņa skatiens iekrita vitamīnu iepakojumā, ko viņš vakar bija lietojis Kūperā Raisā. Viņa elpošana paātrinājās. Puisis piegāja pie vitamīniem, tad paķēra tos un pagriezās pret Čārliju ar dusmīgu sejas izteiksmi.
– Tās visas ir šīs sasodītās tabletes! Mums jāatrod Kūpers Raiss un jāuzdod viņam daži jautājumi! – Rens sāka satracināt.
Čārlijs piecēlās no ķebļa un piegāja pie puiša, viņa paņēma kastīti rokā un pagrieza to acu priekšā, un tad vienkārši apskāva puisi.
– Klusi, nekrīti panikā. Mēs to izdomāsim kopā. Rīt mēs dosimies uz viņa laboratoriju.
– Es iešu viena.
– Nē, mīļā, es tevi nepametīšu. Mēs to pārdzīvosim kopā, būs vieglāk, ticiet man,” meitene viņu pārliecināja, skatoties tieši viņam acīs.
Rens nevarēja viņai atteikt, lai gan juta, ka viņa būs lieka. Puisis sāka nožēlot, ka visu pateica. Bet tagad nav atgriešanās. Jums vienkārši jāvirzās uz priekšu.
– Paldies, Čārlij, bez tava atbalsta es vienkārši kļūtu traks. Es mīlu Tevi.
Meitene pasmaidīja.
"Es zinu," viņa atbildēja, norādot uz savu apaļo vēderu. – Un šeit ir mūsu mīlestības apliecinājums.
Rens uzlika roku uz Čārlija vēdera un atslāba. Viņai blakus viņš ir gatavs aizmirst par visu.
* * *
Deivijs stāvēja krastā, gandrīz nekustēdamies. Puisis nevarēja attālināties no pārpasaulīgajām sajūtām, kuras viņš saņēma, kad viņa ķermeni pārņēma uguns.
"Davi, tas mani biedē," Žaneta klusi teica un pieskārās puiša plecam.
– Jā, tas ir biedējoši. Bet tik forši!
Meitene pasmaidīja.
– Es par to nestrīdos. Bet kas mums ar to būtu jādara? Kļūt par supervaroņiem?
Dāvijs iesmējās un apskāva meiteni.
– Var būt. Bet man šķiet, ka būt viņiem ir garlaicīgi. Tā vietā mēģināsim būt nelieši. Ir tik romantiski kopā aplaupīt bankas, bēgt no policijas…
– Dāvij, tu esi traks!
Viņi abi smējās, stāvot Mičiganas ezera krastā un apskāvušies viens otru. Žaneta jutās mierā, it kā pirms pāris minūtēm nekas īpašs nebūtu noticis. Un tas viss viņiem šķita.