– Kas? – es vēlreiz jautāju, līdz galam nesaprotot, ko viņš ar to domā.
"Ūdens ir attīrījis teritoriju, mēs varam paslēpties alā no vēja," Pirans piebilda, norādot kaut kur lejup uz klinti.
Un tieši.! Ūdens līmenis pazeminājās, un zem mums tika atklāta neliela dzega, kuras izmēri bija aptuveni divi reiz pusotrs metri. Man tas nešķita uzticams, jo to varēja nomazgāt, bet puiši runāja par alu. Ideja nebija tā sliktākā, tā ir labāka nekā tusēt virs ūdens, nezinot, kurā brīdī vīnogulāji atlaidīsies. Bet kāpēc viņš nolēma, ka kaut kas ir atkarīgs no manis?
Ak! Viņi domā, ka es kontrolēju vīnogulājus! Jāmēģina.
"Lūdzu, nolieciet mūs uz dzegas," es jautāju un instinktīvi noglaudīju klūgas skropstu, kas apņēma manu vidukli.
Godīgi sakot, īpaši necerēju uz panākumiem, bet vīnogulāji lēnām nolaidās un uzmanīgi nolaida mūs tieši vajadzīgajā vietā, pēc kā atpleta rokas un ievilkās, pazūdot pamežā. Es to visu vēroju ieplestām acīm un domāju, ka tagad noteikti nevarēšu gulēt bez murgiem.
– Šeit! – Silans parāva mani aiz rokas.
Mēs paslēpāmies nelielā alā – apmēram četrus metrus dziļā un zemā. Pat man nācās nolaist galvu, un garajam Piram nemaz nebija ērti. Akmens sienas bija slapjas, padziļinājumos mirdzēja mazas peļķes, un nebija iespējas iekurt uguni. Arī laiks ārā bija pasliktinājies. No jūras nāca mākoņi, kas klāja debesis ar melnu fronti, pilnībā noslēpjot Drakendortas robežu no Pūķa un Ēnas acīm. Draudīgi uzplaiksnīja zibens, pērkona joprojām nebija, bet lietus jau pilēja, kļuva stiprāks.
"Es esmu izslāpis…" Silans man aiz muguras izteica kaut ko tādu, ko es pat baidījos skaļi izrunāt.
Tas ir paradokss – apkārt ir tik daudz ūdens, bet iekšā viss ir saspiests ar sāli. Un āda no ārpuses smeldza, es pamatīgi kratījos no aukstuma, un man vairs nebija spēka pat runāt. Manas kājas padevās un es apsēdos tieši uz slapjās grīdas, atspiedusies pret alas sienu. Acis aizvērās pašas no sevis. Es nekad nebūtu domājis, ka šādā stāvoklī un vietā ir iespējams aizmigt, bet acīmredzot manas vitālo un morālo spēku rezerves bija beigušās, un es vienā brīdī noģību.
Miegā tik tikko dzirdēju kluso sarunu, un arī kājas juta negaidīti siltas.
– Jāmēģina. "Es varu nokāpt un peldēt," Silans nepārprotami švīkās.
"Uzmanīgi paskaties ūdenī," Pirans viņam kodīgi atbildēja kaut kur virs manis.