Daži autori "Londinium" veido no ķeltu vārdiem "llyn" ("ezers" vai "upe") un "dun" ("cietoksnis"). Vārda "llyn" vietā var ņemt velsiešu "lhwn" ("birzs"), un arī tas izrādīsies pārliecinoši, jo upei, pie kuras dibināts Londinium, bija jābūt ar birzēm, citādi nebija iespējams. Ja vēlaties, varat iedomāties dievieti Diānu, kas personificēja romiešu mēnesi, un tad iegūsiet "l[l]an Dian" ("Diānas templis") vai "l[l]an gelach" ("Mēness templis") ar sekojošu "gelach" transformāciju "don", ko dīvainie valodniecības likumi gluži pieļauj. Tiesa, šajā versijā ir viens būtisks "punktiņš" – Diāna bija populāra romiešu sabiedrības zemākajos slāņos, īpaši vergu vidū, par kuru patronesi viņu uzskatīja. Vai nav dīvaini, ka romieši, kas iekaroja tālas salas, iedomājās pilsētu nosaukt "plebejiskās" dievietes vārdā? Drīzāk viņi būtu dibinājuši "l[l]an Iuno" ("Juno templis"), jo Juno bija Romas un visas impērijas patronese.
Ja vēlaties īpaši oriģinālu skaidrojumu, varat atcerēties divpadsmit Izraēla ciltis, īpaši cilti, kas cēlusies no Dana, patriarha Jēkaba piektā dēla. "‑Landan" ir "Dana mājvieta" vai "Dana mājvieta". Taču būtu dīvaini pieņemt, ka jūdi iefiltrējās Lielbritānijā uzreiz pēc tam, kad to bija iekarojuši romieši, sākot ar 43. gadu, ko pieņemts uzskatīt par mūsu pilsētas dibināšanas gadu. Lai tirgotāji sekotu karavīriem, bija jāpaiet ‑zināmam laikam, vai ne?
Ja jāizvēlas ticamākais no daudzajiem variantiem, tad tas būtu (ar visu cieņu pret citām versijām) "llyndun" – "cietoksnis pie upes". Savukārt visvienkāršākais nosaukuma izcelsmes variants to saista ar cilvēku vārdā Londinos, kuram savulaik piederējušas šīs vietas. Starp citu, "Londinos" no bretoņu valodas var tulkot kā "mežonīgs". Stadionā, kur Chelsea spēlē ar Arsenal9 , pēdējais skaidrojums izskatās pārliecinošākais.
Romieši Lielbritānijā
Vispirms 55. un 54. gadā p.m.ē. Gajs Jūlijs Cēzars mēģināja iekarot Lielbritāniju, abas reizes neveiksmīgi. Otrajā vizītē vietējais vadonis vārdā Kasivelauns, šķiet, piekrita maksāt Romai ikgadēju nodevu, taču neviens no saglabājušajiem avotiem šādus maksājumus nemin. Turklāt otrajā reizē, tāpat kā pirmajā, romieši pilnībā pameta Britāniju, neatstājot garnizonus, kā tas pieņemts iekarotajās valstīs. Tātad pieminētā nodeva var tikt uzskatīta par izdomājumu, lai saglabātu Lielās Romas prestižu.