– PVO? Un kāpēc jūs izvēlējāties šo konkrēto personu? – Saša brīnījās. -Vai esat nolēmis viņu iekārtot?
«Man bija uzdevums atrast preces, nevis tos, kas tās nozaga. Formāli dzīvokļa īpašnieks ir līdzdalībnieks, tas nozīmē, ka viņš ir vainīgs un es nevienu neierobežoju.
«Vai jūs nedomājat, kurš nozaga kastes?!»
– Nē, kāpēc man tas būtu interesanti? Tas nav mans darbs! Zagļi, lai nezog, tā nav mana problēma. Es atradu līdzdalībnieku. Atradu preci. Tas noslēdz manu darbu. Ņemiet vērā, ka man pat nav jādodas uz aizturēšanas centru.
– Man šķiet, ka tu zini vairāk, nekā saki. Tu saproti, ka, ja esi kļūdījies, izvēloties jomu, tad viss ir nepareizi un apsūdzēji nevainīgu cilvēku par jebko! – viņš sajūsminājās.
– Nav vajadzības celties panikā. Viņa dzīvoklī viņi vienkārši pārbaudīs rūtiņas, varbūt uzdos pāris jautājumus, un viss. Neviens viņu neaiztiks, ja viņš nav vainīgs.
– Tieši tā? – viss viņa izskats pauda cerību.
– Tieši tā. Bet nelieciet cerības – esmu gandrīz pārliecināts, ka viņš ir noziedznieks.
«Vai jūs man pastāstīsit vēlāk, kā šī lieta beidzās?»
«Es pat tagad varu piezvanīt savam tā sauktajam priekšniekam un uzzināt.»
– Nav agri? – viņš šaubīgi jautāja.
«Mēs jau labu laiku esam risinājuši šo noslēpumu.» Domāju, ka viņš jau visu ir atradis vai vismaz nonācis vietā. Zvanīt?
– Nē, labāk pastāstiet man, kādas darbības jūs darījāt, lai atrastu preci. -Vai jūs mēģināt kavēties uz laiku?
– Daļēji, jā.
Es ilgi domāju. Galu galā, tā ir taisnība, ka viss manas darbības panākums ir ne tikai spēja analizēt, bet arī citu cilvēku darbs. Pirms dažiem gadiem es izveidoju nelielu komandu un uzticēju viņiem nelielus darbus, piemēram, novērošanu, telefonsarunu noklausīšanos un dažreiz arī savu apsardzi. Es pats personīgi apmācīju šos cilvēkus, nodevu viņiem savas zināšanas un gudrības. Darbā mani asistenti neviens neinteresē, par ko esmu viņiem ļoti pateicīgs.
– Tu atkal aizmigi? – Saša mani pagrūda. – Kas tad tev palīdz?
«Nav svarīgi, kurš,» es to noraidīju.
– Tev ir partneris?
– Nē, darbā strādāju viena.
– Tātad tas ir cilvēks no malas. Vai ir kāds, kuram ļoti uzticaties? – draugs jautāja ar paceltām uzacīm un smaidu no auss līdz ausij.
«Jā, bet šis vīrietis nav man līdzvērtīgs,» es īgni pasmaidīju.
– Un es? Vai es esmu līdzvērtīgs tev?
– Tas ir atkarīgs no tā, kas mūs ieskauj.